Lauksaimnieki un pašvaldības iebilst pret Meža likuma grozījumu stāšanos spēkā
Ievietojis Farming.lv (2015-01-19)
sūtīt drukāt
Biedrība "Zemnieku saeima" ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem, aicinot vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim atlikt "Meža likuma" 3. panta 2. punktu, kas nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. "Meža likums" tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē rīt, 20. janvārī. "Zemnieku saeima" aicina Saeimas deputātus un Zemkopības ministriju atbalstīt lauksaimnieku un pašvaldību pozīciju šajā tik svarīgajā jautājumā.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Pēdējo gadu statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ražošanā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaits. Attīstās teju visas lauksaimniecības nozares, bet īpaši liellopu audzēšana un aitkopība, kas ir ļoti labi piemērotas jaunu platību apgūšanai un izmantošanai. Lauksaimnieki daudz investē aizaugušo lauksaimniecības zemju sakopšanā. Arī Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Vienlaicīgi, tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Zemkopības ministrijai vajadzētu domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, kā šo zemi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Šo faktu lieliski apzinās un izprot ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ mēs kopā aicinām vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim atlikt "Meža likuma" 3. panta 2. punkta stāšanos spēkā."

Šobrīd "Zemnieku saeima" ir saņēmusi neskaitāmus neizpratnes pilnus zvanus no saviem un citu organizāciju biedriem un vēstules no trīspadsmit pašvaldībām: Madonas novada pašvaldības, Cēsu novada pašvaldības Vaives pagasta pārvaldes, Riebiņu novada domes, Preiļu novada domes, Aglonas novada domes, Vārkavas novada domes, Smiltenes novada domes, Krustpils novada pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības, Balvu novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Kārsavas novada domes, Ciblas novada domes, Latgales plānošanas reģiona, Alojas novada lauksaimniekiem (ar 40 parakstiem), Krustpils novada lauksaimniekiem (ar 175 parakstiem), Rēzeknes novada uzņēmēju konsultatīvās padomes un biedrībām: "Latvijas Aitu audzētāju asociācija" un "Gaļas liellopu audzētāju biedrības". Lielākā daļa pašvaldību un lauksaimnieku vēstulēs aicina atlikt normas stāšanos spēkā termiņu vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim.

Biedrība "Zemnieku saeima" atgādina, ka lauksaimnieki daudzkārtēji ir vērsušies Zemkopības ministrijā aicinot mainīt normu, taču Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā lauksaimnieku lūgumus. Arī, izstrādājot šo likuma normu, konsultācijas ar lauksaimnieku organizācijām nenotika.

Šobrīd, kad pasaulē ir skaidri zināms, ka nākotnē trūks lauksaimniecībā izmantojamā zeme, lai saražotu pārtiku, šis lēmums nav stratēģiski pareizs. Latvijā meža platības sasniedz aptuveni 58% no kopējās platības. Latvijā ir neskaitāmi lauksaimnieki, kuri no zemes novāc apaugumus. To nevar izdarīt ne gada, ne divu, nedz arī trīs gadu laikā. Tas ir gadiem ilgs process, kurā īpaši aktīvi ir jaunie lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet iekoptas zemes pieejamība ir ierobežota.

Avots: ZSA
Pielikumi:
Iesaki citiem:
 
Komentēt:
* Iespēja pievienot komentārus pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
Citas ziņas
-
Par mums | Lapas karte | Atsauksmes | Aptaujas
© 2014 Farming.lv, all rights reserved.